ESF projekta Nr.8.3.5.0/16/I/001 “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” īstenošanas noslēgums

VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” (turpmāk – tehnikums)  karjeras izglītības attīstības atbalsts pakāpeniski ieņēma savu nozīmīgu vietu mācību un audzināšanas procesā un darbā ar izglītojamo vecākiem. Ir izstrādāta Karjeras attīstības atbalsta programma, Karjeras attīstības atbalsta plāns un Karjeras attīstības atbalsta stratēģija 2021.-2027.gadiem. 

Kopš 2008.gada tehnikumā mērķtiecīgi ir organizēti karjeras attīstības atbalsta pasākumi, lai pilnveidotu karjeras attīstības atbalsta sistēmu un palīdzētu izglītojamiem, tajā skaitā potenciāliem izglītojamiem,  attīstīt prasmju kopumu, kas nepieciešams veiksmīgai pārejai uz nākamo izglītības līmeni un secīgi uz darba tirgu. 

Karjeras izglītības attīstības atbalsta sistēmu tehnikumā veido trīs galvenie komponenti: karjeras informācija, karjeras izglītība, karjeras konsultēšana. 

Būtiska nozīme izglītojamo karjeras attīstībā bija ESF projektam Nr.8.3.5.0/16/I/001 “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” (turpmāk – projekts), kuru tehnikums veiksmīgi īstenoja no 2017./2018. mācību gada līdz 2021./2022.mācību gada 30.janvārim sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru. Projekts kalpoja kā palīgs izglītojamiem karjeras vadības prasmju apguvei un veiksmīgas karjeras veidošanai, kā arī karjeras izglītības atbalsta integrēšanai mācību un audzināšanas procesā.

Projekta īstenošanā tika iesaistīti  visi tehnikuma 1.-4.kursu izglītojamie un vairāk nekā 746 viņu karjeras attīstībai nozīmīgas personas: pedagogi karjeras konsultanti, mācību priekšmetu pedagogi un grupu audzinātāji, prakšu vadītāji, nodaļu vadītāji, tehnikuma administrācija, speciālisti pedagoģijas un psiholoģijas jautājumos, 97 darba devēji – profesionāļi, 15 augstskolas, 17 nevalstiskās organizācijas, mākslinieki, zinātnieki un citi speciālisti.

Projekta īstenošanas laikā izglītojamiem klātienē vai attālināti, mērķtiecīgi tika organizēti  874 daudzfunkcionālie informatīvie, izglītojošie un konsultatīvie karjeras izglītības atbalsta pasākumi: meistarklašu cikls “Gūsti pieredzi”, lekciju - semināru cikli “Ceļš uz profesiju”, “Mans veiksmes ceļš”, “Pa karjeras pēdām”, “Gribu labāk saprast sevi”, “Izzini sevi“, praktisko nodarbību cikls, diskusijas, tikšanās ar profesionāļiem, paraugdemonstrējumi, mācību ekskursijas, kā arī organizētas Karjeras dienas, Uzņēmēju dienas, Atvērto durvju dienas, Ēnu dienas, Tālākizglītības dienas un daudzi  citi karjeras izglītības atbalsta pasākumi, kā arī sniegtas 247 karjeras konsultācijas.

Lielu atsaucību guva meistarklases “Gūsti pieredzi” un lekcijas- semināri “Mans veiksmes ceļš”, kurus novadīja darba devēji – profesionāļi: Raimonds Tomsons, Raimonds Zommers, Aleksandrs Pavlovs, Lauris Aleksejevs, Mārtiņš Dzenis, Juris Dukaļskis, Ingrīda Smuškova, Tomass Godiņš, Gita Sniedze, Valters Zirdziņš, Sarmīte Majore, Kristīne Rudzinska, Rolands Jurēvics, Jānis Kaļķis un citi darba devēji.

Ievērojamu interesi guva arī pasākumi, kas sniedza spilgtu veiksmes stāstu piemērus: “Ceļš uz profesiju” - tikšanās ar tehnikuma absolventiem, Prakse.lv lekcijas - semināri “Jaunietis darba tirgū”, tikšanās ar nozares profesionāļiem pasākumu ciklā “Iedvesmas stāsti”, tikšanās ar ēdināšanas uzņēmuma “Baltic Restaurant” īpašnieku Gunti Bredovski, SIA “Karavela” īpašnieku Andri Biti un Latvijas Restorānu biedrības vadītāju Jāni Jenzi.

Izglītojamos iedvesmoja arī dizaineri un speciālisti lekciju-semināru ciklos un meistarklasēs “Modes tendenču prognozes” un “Matu  pieaudzēšana”, “Moderno tehnoloģiju nozīme un ietekme uz veselību”, “Interneta riski un apdraudējumi veiksmīgas karjeras attīstībā” un daudzi citi.  Izstrādāti informatīvie un metodiskie  materiāli: videoformāta materiāls audzināšanas stundām “Kas ir karjera? Pēdas, kas paliek aiz tevis, Ikdienas soļi karjeras attīstībā”, Portfolio un citi materiāli, kā arī materiāls“Uzzini vairāk par RTRIT profesijām un to perspektīvām” vispārizglītojošo skolu izglītojamiem un citi.

Karjeras atbalsta pasākumu galvenais mērķis ir palīdzēt izglītojamiem izpētīt savas spējas un prasmes, attīstīt mācību motivāciju un profesionālo izaugsmi, uzzināt vairāk par nozaru darba specifiku, inovatīvajām tehnoloģijām un nozaru perspektīvām, pārliecināties par savu prasmju un spēju atbilstību darba devēja un darba tirgus prasībām, lai varētu sekmīgi veidot karjeras ceļu no izglītības iestādes līdz darba vietai un iekļauties darba vidē.

Lai apzinātu izglītojamo mācīšanās un karjeras attīstības problēmas, tika izstrādāta Aptaujas lapa un veikta izglītojamo aptauja. Analīzes rezultātā ir secināts, ka daudzi izglītojamie nav apguvuši novērtēšanas un karjeras plānošanas iemaņas, nav motivēti mācīties un uzlabot sekmes. 1.kursa izglītojamiem ir vājas valsts valodas zināšanas, bieži vien viņi nav spējīgi saprast, ko saka pedagogs, viņiem ir grūtības sazināties (valodas barjera) un apgūt profesiju. Visvairāk izglītojamie saskaras ar problēmām un mācīšanās grūtībām tādos priekšmetos kā: latviešu valoda, svešvalodas, matemātika (visvairāk), fizika, ķīmija, vēsture, kā arī profesionālajos mācību priekšmetos. Izglītojamiem ir grūtības plānot veicamos darbus un koncentrēties mācību procesam.

Ir izglītojamie, kuri nav pilnībā apmierināti ar prakses norisi. Daudziem no viņiem prakses laikā veicamie uzdevumi nesniedz profesijai nepieciešamo prasmju apguvi, dažiem ir grūtības atrast prakses vietu.

Daudziem izglītojamiem ir grūtības mācīties attālināti, mācību laikā ir paaugstināts stresa līmenis, rodas grūtības kontrolēt situāciju un plānot veicamos darbus, ir novērojams motivācijas trūkums, nepietiekamas datorprasmes, pietrūkst prasmju strādāt ar “mykoob” un e-pasta lietošanu, kā arī pedagogu atbalsta un konsultāciju trūkums un citas problēmas.

Projekts deva iespēju arī plašāk popularizēt profesionālās izglītības pievilcību, prezentēt sabiedrībai profesionālo izglītību kā vērtību, veikt tehnikuma prestiža attīstību, mazināt pagātnes stereotipus par profesionālo izglītību un informēt par profesionālās izglītības programmām un karjeras iespējām tehnikumā.

Projekta gaitā tika paplašināta sadarbība ar darba devējiem, valsts un pašvaldību iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, lai pilnveidotu karjeras attīstības atbalsta sistēmu un palīdzētu izglītojamiem, tajā skaitā potenciāliem izglītojamiem  attīstīt tādu prasmju kopumu, kas nepieciešams veiksmīgai karjeras attīstībai.

Projekts noslēdzās, bet darbs izglītojamo karjeras izglītības attīstībā tupinās, nolūkā veicināt izglītojamo karjeras vadības prasmju  attīstību, izglītojamo veidošanu par izglītotu, radošu, mērķtiecīgu, motivētu, labi kvalificētu un vispusīgi attīstītu personību. 

Kā to pamatoti norāda zinātnieki, tad tieši jaunības posmā aktualizējas personības nobriešanas process. Jauniešiem ir svarīgi apzināties savu karjeras ceļu, kas viņus padara atšķirīgus no citiem. Tādēļ šajā laika posmā par svarīgiem kļūst jautājumi:„Kas es esmu?”, „Ko es gribu?”, „Ko es varu?”. Jauniešiem uz šiem jautājumiem vēl nav atbilžu, tāpēc tie kļūst par vadošiem jautājumiem viņu karjeras izvēles ceļā.

Izglītojamo karjeras vajadzības dažādos vecumposmos ir atšķirīgas. Līdz ar to, ir būtiski, lai pedagoģiskais personāls, kā arī vecāki, apzinātos un izprastu šīs vajadzības, spētu tās pielietot un  integrēt mācību procesā kā karjeras izglītības atbalsta pasākumu kopumu, kurā katrs pilda savu lomu!

Paldies pedagogiem karjeras konsultantiem, izglītojamiem, grupu audzinātājiem, pedagogiem, nodaļu vadītājiem un administrācijai par piedalīšanos karjeras atbalsta pasākumu organizēšanā, projekta īstenošanā un izglītojamo karjeras attīstībā!

Aptaujas rezultātu apkopojums par izglītojamo mācīšanās un karjeras attīstības problēmām 2021./2022. mācību gada

Secinājumi

•  Informāciju par RTRIT izglītojamie visbiežāk iegūst no apkārtējiem cilvēkiem – draugiem un ģimenes locekļiem.
• Izglītojamie atzīst, ka ir nozīmīga loma informācijai RTRIT mājas lapā, atvērto durvju dienu pasākumiem un tehnikuma dalībai izstādē «Skola».
• Izglītojamie vēlas vairāk informācijas saņemt par RTRIT vēsturi, tradīcijām tehnikuma absolventu pieredzi profesijā.
• Raksturojot savas mācīšanās grūtības, izglītojamie uzsver problēmas, ko rada viņu latviešu valodas vājās zināšanas.
• Izglītojamie atzīst mācīšanās grūtības tādos priekšmetos kā: latviešu valodā, svešvalodā, matemātikā (visvairāk), fizikā, ķīmijā, vēsturē, kā arī profesionālajos mācību priekšmetos.
•  Ne visi izglītojamie pilnībā apmierināti ar prakses norisi,  dažiem ir grūtības atrast prakses vietas.
• Daudziem izglītojamajiem prakses laikā veicamie uzdevumi ne vienmēr sniedz profesijai nepieciešamo prasmju apguvi, prakse nav apmaksāta.
• Izglītojamajiem ir grūtības plānot veicamos darbus un koncentrēties uz mācību procesu.
• Izglītojamajiem trūkst skolotāju individuālas pieejas, neapmierina skolotāju pārāk augstās prasības un uzdoto mājas darbu daudzums.
• Izglītojamiem ir nepietiekama izpratne par darba tiesiskajām attiecībām.
• Daudziem izglītojamajiem ir nepietiekamas komunikācijas prasmes, grūti komunicēt ar skolotajiem, bieži vien nevar saprast, ko skolotājas saka, jo diezgan ātri runā, grūti sarunāties (valodas barjera), nav iespējams pajautāt konsultāciju.
• Daudziem izglītojamajiem mācību laikā daudz stresa, grūti kontrolēt situāciju un saplānot veicamos darbus, mācīties traucē troksnis klasē.
• Daudziem izglītojamajiem ir grūtības mācīties attālināti, ir nepietiekamas datorprasmes, neprot strādāt ar mykoob un e-pasta lietošanu.
• Attālināto mācību laikā ir motivācijas trūkums, kā arī pedagogu atbalsta un konsultāciju trūkums.
• Izglītojamajiem trūkst informācijas par stipendijas piešķiršanas kārtību.
• Izglītojamajiem trūkst informācijas par un attālinātā mācību procesa organizēšanas kārtību.
• Dažiem izglītojamajiem ir vēlēšanās saņemt vairāk informācijas par tālākizglītības iespējām.
• Ne visi izglītojamie var atrast atbalsta personālu un viņu darba laikus.

Aptaujā piedalījās 983 1. – 4. kursu izglītojamie:

• Pārtikas produktu ražošanas un ēdināšanas nodaļas – 379 izglītojamie;
• Tūrisma, viesmīlības un komerczinību nodaļas – 439 izglītojamie;
• Modes, stila un dizaina nodaļa - 165 izglītojamie.

Karjeras izglītības vadītāja                                    Faina Lomanova